El Conjugador
VULGARIZAR


Indicativo

Presente

Pretérito perfecto compuesto

Pretérito imperfecto

Pretérito pluscuamperfecto

(yo) vulgarizo
(tú) vulgarizas
(él) vulgariza
(ns) vulgarizamos
(vs) vulgarizáis
(ellos) vulgarizan
(yo) he vulgarizado
(tú) has vulgarizado
(él) ha vulgarizado
(ns) hemos vulgarizado
(vs) habéis vulgarizado
(ellos) han vulgarizado
(yo) vulgarizaba
(tú) vulgarizabas
(él) vulgarizaba
(ns) vulgarizábamos
(vs) vulgarizabais
(ellos) vulgarizaban
(yo) había vulgarizado
(tú) habías vulgarizado
(él) había vulgarizado
(ns) habíamos vulgarizado
(vs) habíais vulgarizado
(ellos) habían vulgarizado

Pretérito perfecto simple

Pretérito anterior

Futuro simple

Futuro perfecto

(yo) vulgari
(tú) vulgarizaste
(él) vulgari
(ns) vulgarizamos
(vs) vulgarizasteis
(ellos) vulgarizaron
(yo) hube vulgarizado
(tú) hubiste vulgarizado
(él) hubo vulgarizado
(ns) hubimos vulgarizado
(vs) hubisteis vulgarizado
(ellos) hubieron vulgarizado
(yo) vulgarizaré
(tú) vulgarizarás
(él) vulgarizará
(ns) vulgarizaremos
(vs) vulgarizaréis
(ellos) vulgarizarán
(yo) habré vulgarizado
(tú) habrás vulgarizado
(él) habrá vulgarizado
(ns) habremos vulgarizado
(vs) habréis vulgarizado
(ellos) habrán vulgarizado

Condicional simple

Condicional perfecto

Imperativo

Imperativo negativo

(yo) vulgarizaría
(tú) vulgarizarías
(él) vulgarizaría
(ns) vulgarizaríamos
(vs) vulgarizaríais
(ellos) vulgarizarían
(yo) habría vulgarizado
(tú) habrías vulgarizado
(él) habría vulgarizado
(ns) habríamos vulgarizado
(vs) habríais vulgarizado
(ellos) habrían vulgarizado
-
vulgariza
vulgarice
vulgaricemos
vulgarizad
vulgaricen
-
no vulgarices
no vulgarice
no vulgaricemos
no vulgaricéis
no vulgaricen

Subjuntivo

Presente

Pretérito perfecto

Pretérito imperfecto

Pretérito pluscuamperfecto

que (yo) vulgarice
que (tú) vulgarices
que (él) vulgarice
que (ns) vulgaricemos
que (vs) vulgaricéis
que (ellos) vulgaricen
que (yo) haya vulgarizado
que (tú) hayas vulgarizado
que (él) haya vulgarizado
que (ns) hayamos vulgarizado
que (vs) hayáis vulgarizado
que (ellos) hayan vulgarizado
que (yo) vulgarizara
que (tú) vulgarizaras
que (él) vulgarizara
que (ns) vulgarizáramos
que (vs) vulgarizarais
que (ellos) vulgarizaran
que (yo) hubiera vulgarizado
que (tú) hubieras vulgarizado
que (él) hubiera vulgarizado
que (ns) hubiéramos vulgarizado
que (vs) hubierais vulgarizado
que (ellos) hubieran vulgarizado

Pretérito Imperfecto (2)

Pretérito pluscuamperfecto (2)

Futuro simple

Futuro perfecto

que (yo) vulgarizase
que (tú) vulgarizases
que (él) vulgarizase
que (ns) vulgarizásemos
que (vs) vulgarizaseis
que (ellos) vulgarizasen
que (yo) hubiese vulgarizado
que (tú) hubieses vulgarizado
que (él) hubiese vulgarizado
que (ns) hubiésemos vulgarizado
que (vs) hubieseis vulgarizado
que (ellos) hubiesen vulgarizado
que (yo) vulgarizare
que (tú) vulgarizares
que (él) vulgarizare
que (ns) vulgarizáremos
que (vs) vulgarizareis
que (ellos) vulgarizaren
que (yo) hubiere vulgarizado
que (tú) hubieres vulgarizado
que (él) hubiere vulgarizado
que (ns) hubiéremos vulgarizado
que (vs) hubiereis vulgarizado
que (ellos) hubieren vulgarizado

Infinitivo

Gerundio

Presente

Compuesto

Presente

Compuesto

vulgarizarhaber vulgarizadovulgarizandohabiendo vulgarizado

Participio

Participio

Participio

 

 

vulgarizado-